Kāpēc ir vērts noskatīties V.Andersona “Rašmoru”

rushmore-1999-movie-poster1

 

Nesenā prezentācija par Vesu Andersonu (paldies, Kinoblogeri!), protams, rezultējās tajā, ka pieķēros pie režisora filmogrāfijas pārskatīšanu un sava filmu saraksta papildināšanu, un, gribi negribi, sāku pievērst īpašu uzmanību detaļām un meklēt ar vien jaunas.. Hronoloģiskā secībā ejot uz priekšu, apstājos jau pie otrās filmas – Rašmora. Esmu visai droša, ka biju to redzējusi jau iepriekš, bet, tas varēja būt arī gana sen, lai to neatcerētos. Zinu vien, ka skatoties Ričarda Ajodes “Zemūdeni” (2010), mani nepameta sajūta, ka galvenais varonis,  Olivers, šķiet kaut kur ļoti redzēts, un, ar pirmajiem “Rašmoras” kadriem es sapratu, kur.

(Man jābrīdina, ka šī diezin vai būs pēdējā V.Andersona filma, par kuru man gribēsies parunāt)

“Rašmora” (1998) ir otrā režisora pilnmetrāžas filma, kurā jau sāk jūtami veidoties autora rokraksts gan tēlu un sižeta ziņā, gan ainavās un pašā filmēšanā. Kopā ar Ovenu Vilsonu Andersons ir radījis stāstu, kurš daļēji varētu būt par katru cilvēku. To varētu saukt par komēdiju, bet es teiktu, ka tā ir izcils piemērs tam, kā skumjo un depresīvo parādīt smieklīgā veidā.

Turpināt lasīt “Kāpēc ir vērts noskatīties V.Andersona “Rašmoru””

Advertisements